Basenži – mazs, īsspalvains medību suns, kas apdzīvo Kongo, Sudānas, Libērijas teritorijas. Līdzīgus suņus var satikt arī Malajas džungļos. Tie ir ievērojami ar to, ka nemāk riet, bet viņi nav mēmie suņi. Basenži izdot īpatnējas, dīvainas skaņas – it kā sajaucoties smiekliem un jodelēšanai (tiroliešu dziedāšana, raksturīga skaņa aukstās frekvencēs).
Ēģiptes faraonu kapeņu bareljefos attēlotie suņi, pēc izskata ļoti atgādina Basenži. Jau piektās dinastijas Ēģiptes faraona Tutanhamona kapenēs tika atrasti iebalzamēti suņi kas līdzīgi basenži, tie bija ietīti ar skaistos audumos un viņu kakla siksniņas izrotātas ar dārgakmeņiem. Basenži faraoniem bija ne tikai medību suņi bet arī dzīvie amuleti, kas pasargāja savus valdniekus ,no melnās maģijas un burvestībām. Iespējams, ka basenži cēlušies no Centrālāfrikas suņiem – pārijiem.
1800. gada beigās rietumu ceļotāji dēvēja basenžus dažādi: Kongo terjers, Zande suns, afrikāņu mežā suns, Lagosas meža suns, Bango terjers, ņam – ņam terjers.
19.gadsimta vidū šo neparasto suņu šķirni pētnieki atraduši Kongo un Dienvidu Sudānā, kur vietējie iedzīvotāji tos izmantoja medībās. Kongo basenži medī baros, iedzenot medījumu tīklā, pie suņiem bieži uzvelkot zvaniņu. Vietējo iedzīvotāju mēlē vārds basenži nozīmē „meža radījums”
1895. gadā angļu jūrnieki pirmo reizi atveda šos neparastos suņus uz Angliju. Bet šeit tie saslimuši ar mēri un nomiruši. Un tikai 1937.gadā angļiem rodas iespēja vairāk iepazīt šo šķirni – no Āfrikas atvestie basenži tika izstādīti zooloģiskajā dārzā. Tajā pašā gadā arī uz Ameriku atvests basenžu pāris. Bet, diemžēl, kuce ar kucēniem gāja bojā no mēra.
1941. gadā uz Bostonu no Āfrikas atvesta kuce, kura tika sapārota ar iepriekš atvesto suni, un sanāca pirmais metiens Amerikā.
Tā sakās basenžu audzēšana ASV, Kanādā, Anglijā un pēc tam arī citās Eiropas valstīs. Krievijā basenži parādījās 1997. gadā. Tie bija suņi no franču audzētavas «Out of Afrika», un pirmais metiens bija 1998. gadā. Suņi no Krievijas audzētavām iegūst augstas atzīmes no ārzemju ekspertiem.
Agrāk standarts izšķīra divus veidus basenži: līdzenuma (augums 40cm, krāsa – salmu krāsa ar baltu) un meža (mazāka auguma, tumšākā krāsa). Otra nosaukuma daļa – „terjers”, iespējams, asociējas ar to, ka suņi līdzīgi angļu krūmu terjeram, medīja niedru žurkas, kuras aborigēni lietoja uzturā.
Labi sabalansēti, vieglas miesas būves, garkājaini, ar elegantu, aristokrātisku izskatu, modrs un gudrs dzīvnieks. Galva ar spicām, stāvošām ausīm, sasprindzinātā stāvoklī pieri sedz tievas krunkas, kakls augsti novietots, ar graciozu izliekumu, dziļas, mēreni dziļas krūtis, pievilkts vēderu, augstu novietotā aste cieši savilktā gredzenā – tas viss veido smalku aristokrātisku tēlu.
Basenži ir burvīgs un mīļš, kompanjons, turklāt, ļoti rotaļīgs un maigs, kā kaķēns. Šīs šķirnes suns suņiem ir raksturīgs neparasts tīrīgums – tie mazgājās gluži kā kaķi, tiem nav suņiem raksturīgās smakas, tādēļ tie ir ideāli mājdzīvnieki tiem, kam rūp nevainojama mājas tīrība
Arī ar bērniem Basenži ir mīlīgs, bet ar saviem četrkājainaiem sūgasbrāliem var iesaistīties cīņā.
Pie šīs šķirnes mīļotājiem pieder pasaules elites pārstāvji. Bijusī Holandes karaliene Džuliana, kurai viņas jubilejā pasniedza portretu, kurā viņa attēlota ar savu mīluli – Basenži Zaru. Ēģiptiešu karalis Faruks, pat pēc atteikšanās no troņa un aizbraucot uz Monako, nešķīrās ar saviem mīluļiem. Daudzi pasaules karaļu nami gadu desmitiem tur šo suņu šķirni.
